26.oktobris.
Tā bija traka diena. No vienas lidostas uz otru, trešo... No vienas lidmašīnas nākamajā.
Viss sākās agri no rīta. "Van Der Valk hotel" gulējām labi. Pat pāri lidojošo lidmašīnu diezgan biežā dūkoņa netraucēja iemigt. Matracis gultā bija ļoti ērts, tā teikt, vēl papildus punkts ērtai gulēšanai. No viesnīcas uz lidostu devāmies ar autobusu 8:00. Buss pietur tieši pretim viesnīcas ieejai - tas ir tiešais reiss viesnīca - lidosta. Kursē ik 40 minūtes. Un šis pakalpojums ir bez maksas. Busu gaidījām vienas no pirmajām. Jāteic, agrā ierašanās attaisnojās, jo uz atiešanas laiku saradās ļoti daudz braukt gribētāju. Daudzi autobusā dabūja stāvēt pat kājās. Labi, ka brauciens tikai kādas 10-15 minūtes.
Rīts vēl tikai ausa, kad ieradāmies Amsterdamas lidostā. Visa apkārtne vēl bija tīta dūmakā. Bet pat pa visu nelielo miglu paguvām sabildēt Amsterdamas uzrakstu un es pat pamanījos nofotografēt pāris tūristus pēc viņu lūguma. )))
"British Airways" mūsu bagāžu iečekoja līdz Limai, bet biļetes gan iedeva tikai līdz Maiami - tur būšot jāčekojas atsevišķi Limas reisam, jo no Maiami uz Limu mūs vedīs "LAN avia". Kad bagāža bija aplīmēta un nomarķēta ar visām iespējamajām norādēm, ka tai jānomaina vēl divas lidostas līdz sasniegs galamērķi, un aizslīdējusi pa lentu no mums prom, devāmies meklēt savu geitu reisam Amsterdama - Londona Hītrova. Kontrole un dokumentu pārbaude noritēja raiti, skatot manu pasi, robežsargs painteresējās, kurp tālāk dodos. Uzzinājis, ka uz Limu, novēlēja patīkamu ceļojumu. Bet Andīnai un Elīnai, kuras pasu kontroli gāja pēc manis tik pajautāja - vai viņas arī uz Peru ceļo. ))
Amsterdamas lidostā ieturējām arī brokastis un nedaudz paklīdām pa veikaliņiem. Tulpju sīpoli, amariļļu sīpoli, hiacintes, sniegpulkstenītes un vēl daudzu citu pavasara puķu sīpoli iegādājami ne vienā vien veikaliņā, arī koka tulpes priecē acis, nemaz nerunājot par daudziem citiem tradicionālajiem Holandes suvenīriem. Protams, nevaram paiet garām arī smaržu un kosmētikas veikaliem - tiek izpētīts ne tikai jaunāko smaržu piedāvājums, bet arī pirms lidojuma seja palutināta ar mitrinošu sejas krēmu. )) Un vēl jāteic, tā bija vienīgā reize, kad šodien nesteidzoties varējām šo to nopirkt. Pat ūdens iegāde tālākajos ceļojuma posmos noritēja diezgan lielā steigā.
Un tad jau arī sākās iekāpšana. Reiss uz Londonu bija pilns. Stjuartu piedāvātie citronu cepumi (bija arī čipsi) bija nereāli gardi un kafija arī bija ļoti laba.
Londonā mums nācās mainīt terminālu - no Terminal5 pārbraukt uz Terminal3. Tā kā no Amsterdamas izlidojām ar nelielu aizkavēšanos, tad visam bija atvēlēts mazāk kā 2 stundas. Labi, ka shuttle buss, kas kursē starp termināliem vēl gaidīja un mēs paguvām tajā ielekt - braukt gribētāju bija daudz, nākamais buss pēc 6min. It kā jau tikai pāris minūtes būtu jāgaida līdz nākamajam busam, bet kaut kā mums šoreiz šķita, ka vajag steigties, ka nedrīkst nokavēt utt. Un jāteic, ūdeni lidojumam tomēr pirku steigā. ))
Lielā lidmašīna uz Maiami jau gaidīja. Mēs bijām iesēdinātas otrā stāva 74.rindā pa vidu. Protams, būtu gribējies pie loga... Bet skatus aiz iluminatora tak var palūgt nobildēt arī kādam blakussēdētājam.
Ja godīgi, biju plānojusi lidmašīnā pagulēt, īpaši jau, ja jālido 9 stundas, bet miegs ne par ko nenāca. Pat baltvīns nelīdzēja. ))) Laiks vilkās minot surdoku mīklas un klausoties Intaru Busuli, Imantu Kalniņu un Ainaru Mielavu. Tas viss ar pusdienu un uzkodu pārtraukumiem )))
Izrādās galamērķis "Lima" bija arī vēl vairākiem netālu no mums sēdošajiem. Ar ejas otrā pusē sēdošo jauniešu pāri un nelielu grupiņu igauņu ceļotāju mēs vēlāk satikāmies arī Limas reisā.
Lidojums virs Atlantijas okeāna noritēja mierīgi, vien, kad līdz Maiami bija atlicis ko lidot tik kādas divas stundas, drusku pakratīja.
Saule rietēja virs mākoņiem un mēs tuvojāmies Amerikai. Drīz sāka mirgot aicinājums piesprādzēties un mēs jau laidāmies pāri naksnīgās gaismās mirgojošajai pilsētai. Un te atkal jāteic, no Londonas izlidojām ar gandrīz stundu ilgu kavēšanos - gaidījām pasažierus no cita aizkavējušās reisa. Tātad arī Maiami ieradāmies nevis 18, bet 19 vakarā.
Un tad sākās lielum lielie lidostas plašumi un milzu rindas uz pasu kontroli. Pēc pases skenēšanas un fotografēšanās saņemtā kupona izdrukā es uzstādīju savu briesmīgākās bildes rekordu. Tā teikt, pa manam, ne mazākās līdzības ar oriģinālu vai manu pases bildi. Bet tas nebija šķērslis ātrai robežas šķērsošanai. Pajautājot, kāds ir mans tālākais ceļojuma maršruts, un uzzinot, ka Peru, saņēmu laba ceļojuma vēlējumus - esot man skaists un interesants galamērķis.
Sagaidīju Andīnu un Elīnu un devāmies meklēt, kur tad varam tikt pie iečekošanās reisam uz Limu. Drusku aizmaldījāmies lidostas plašumos, nogriežoties uz "American Airlines" čekošanās galdu pusi. Tikai kad jau bijām gandrīz sasnieguši tās nebeidzamās rindas galu, ieskatījušās lidostas shēmā, apjautām, ka mums vajag koridoru pretējo galu... Gājām un gājām, un gājām... Īstenībā jau tādai pastaigai pēc garā pārlidojuma nebija ne vainas. Iet nācās tiešām ļoooti tālu. Īstā aviokompānija tika atrasta, biļetes uz Limu dabūjām un devāmies iziet kārtējo kontroli un šodien jau trešo lidostas rentgenu... Šodien šī bija pirmā lidosta, kur visiem bija jānovelk apavi. Bet arī te viss noritēja raiti.
Līdz reisam uz Limu bija diezgan daudz laika - jāizlido bija 00:20. Drusku paklīdām pa galīgi nekādajiem šejienes veikaliņiem. Nu nekā, galīgi nekā. Piedevām ap 9 vakarā bija sajūta, ka te viss taisās slēgties ciet... Pēc tam jau atlikušo laiku nīkām netālu no sava geita.
Laikam šī bija tāda diena, kad visām lidmašīnām bija jākavē. Kaut arī visus uz Limu lidojošos sasauca precīzi laikā stāties rindā uz iekāpšanu, tā tomēr sākās tikai pēc kādām 15-20 minūtēm. Pozitīvais bija tas, ka pirmie lidmašīnā kāpa tālākajās rindās sēdošie, tad tie, kas pa vidu, un iekāpšanu noslēdza priekšējās rindās sēdošie. Ļoti pareiza taktika. Nekāda drūzmēšanās. Ērti. Iekāpjot lidmašīnā kļuva skaidrs kavēšanās iemesls - pirmie bija sasēdināti daži desmiti pensionāru. Izkaisīti pa visu lidmašīnu. Arī man blakām sēdēja spāniski runājoša vecmāmiņa ar milzu tablešu maisu rokassomā.
No Maiami izlidojām gāžot lietum. Lietus burtiski šaltīm sitās pa lidmašīnu. Un, nu protams, izlidojām ar kavēšanos. Tā teikt, tradīcijas taču jāievēro )))
Te bija pusnakts, bet Latvijā jau rīts. Beidzot arī man sāka nākt miegs )))
Gulēšanu patraucēja ēšanas pauze, pareizāk aromāts. Kad pāris pasažieru rindas bija apkalpotas, iekļuvām nelielā turbulencē. Apkalpošana tika pārtraukta un visi aicināti piesprādzēties. Kad tas viss tika izdarīts, arī turbulence beidzās. Bet vajadzēja tik atsākt ēdiena izsniegšanu, kad turbulence atkal bija klāt. Kā sarunājuši būtu ))) Visiem pasažieriem ēdiens tika izsniegts tikai trešajā piegājienā. Piebildīšu, ka sarkanais "Andina" vīns bija labs )))
Vai nu vīns palīdzēja, vai gandrīz 24 stundu negulēšana, bet izdevās aizmigt un pat pāris stundas nogulēt. Tuvojoties Limai atkal drusku nonācām turbulencē, bet kratīšana nebija īpaši traka un ilga.
Un tad jau aiz iluminatora iemirdzējās naksnīgās Limas ugunis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru